Kas ir cilvēka mikrobioms?

23. marts, 2022 pl. 12:13

Cilvēka mikrobioms ir visas mikroskopiskās dzīvās būtnes (baktērijas, arhaji, vīrusi, mikroskopiskās sēnes), kas apdzīvo mūsu ķermeni gan iekšēji - zarnu traktā, urīnceļos, mutes dobumā, dzimumceļos, gan ārēji - uz ādas. Mikroorganismi mijiedarbojas cits ar citu un visu cilvēka organismu kopumā.

Der zināt!

Katra cilvēka mikrobioms ir īpašs un tas atšķiras no cita cilvēka mikrobioma.
Mikrobioms ir mainīgs visu cilvēka dzīves laiku.
Bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem mikrobioms ir atšķirīgs.
Vesela cilvēka mikroflora atšķiras no slima cilvēka mikrofloras.
Mikroorganismi atrodas visā cilvēka ķermenī, pat tādās vietās, ko agrāk uzskatīja par sterilām – aknās, aizkuņģa dziedzerī, smadzenēs, taukaudos.

Aprēķināts, ka mikrobioma sastāvā ir 100 reizes vairāk gēnu nekā cilvēka genomā, tapēc to pat mēdz dēvēt par ‘’otro genomu’’.

Interesanti!

Pastāv uzskats, ka kopējais baktēriju skaits mūsu organismā ir lielāks par paša cilvēka organisma šūnu skaitu. To kopējais svars sasniedz vienu līdz divus kilogramus, kas ir aptuveni tik pat, cik sver mūsu smadzenes.

Mikroorganismi gremošanas traktā

Kuņģa un zarnu trakta mikroorganismu populācija (mikrobiota) ir lielākā un nozīmīgākā cilvēka veselības uzturēšanā, vairāk kā 1000 dažādu sugu. Der atcerēties, ka gremošanas trakts sākas no mūsu mutes dobuma, kas ir dzīvesvieta vairāk nekā 700 mikroorganismu sugām.

“Visas slimības sākas zarnās”, jau pirms mūsu ēras apgalvoja Hipokrāts.

Nevesela zarnu mikroflora ietekmē mūsu fizisko veselību, gandrīz katram pazīstama ar pastiprinātu gāzu veidošanās, sāpes vēderā, caureja un/vai aizcietējumi. Taču izmaiņas cilvēka mikrobiomā rada riskus arī tādu slimību attīstībai, kā piemēram, cukura diabēts, iekaisīgas zarnu slimība, kairināto zarnu sindroms. Izrādās arī sirds un asinsvadu, aknu slimību, multiplās sklerozes, autisma, Alcheimera sindroma, Parkinsona slimības rašanos var veicināt tieši nevesels cilvēka mikrobioms. Neveselīga mikroflora rada vielmaiņas problēmas, paaugstina zarnu sieniņu caurlaidību, kas kalpo par iemeslu dažādām alerģijām un autoimūnām saslimšanām.

Interesanti!

Pētījumos novērots, ka zarnās mītošo baktēriju dzīves procesu rezultātā, tiek saražots 90% no “laimes hormona” serotonīna*.

Jaunākie pētījumi liecina, ka mikroorganismi un smadzenes “sazinās” viens ar otru, izmantojot tā saucamo zarnu - smadzeņu asi, kas ir divvirzienu saziņas ceļš starp smadzenēm un zarnām, izmantojot nervu sistēmu. Tāpēc nelīdzsvarota, nevesela zarnu mikroflora vistiešākā mērā ietekmē garastāvokli, koncentrēšanās spējas un nervu sistēmu kopumā.

Mikrobioma pētniecība ir izaicinoša, jo mikroorganismu sastāvu cilvēka organismā ietekmē vairāki faktori - ēdienkarte, dzīvesveids, ģeogrāfiskā lokācija, vecums un pat dzemdību metode. Mūsu mikrobioms ir kā mūsu pirkstu nospiedums – katram unikāls!

Pirkt

Pienskābo baktēriju komplekss.
Uztura bagātinātājs ar izvēlētiem mikroorganismiem un aktīnidīnu no kivi aktraksta

* https://www.webmd.com/depression/features/serotonin